Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Krieviju var tik atceltas tikai tad, kad Krievija sāks pildīt dažādas vienošanās attiecībā uz situāciju Ukrainā, pirmdien preses konferencē Maskavā sacīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Rinkēvičs: lai atceltu sankcijas, Krievijai jāsāk pildīt panāktās vienošanās
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš uzsvēra, ka gadījumā, ja situācija šaja jomā pasliktināsies, sankcijas ne tikai netiks atceltas, bet pat tiks apsvērta jaunu sankciju ieviešanas iespēja. «Krievijas un ES attiecību panākumu atslēga ir saistīta situācija Ukrainā,» sacīja Rinkēvičs.
Savukārt Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pauda, ka Krievijas puse ieviestos ierobežojumus pret ES, tostarp Latviju, ir gatava atcelt vien tad, kad šādu soli jau būs spērusi ES. «Krievijai ir norādīts, ka sankcijas tiks atceltas vien tad, ja Krievija izpildīs noteiktus kritērijus. Nekādu sarunu par šo jautājumu no mūsu puses nebūs,» uzsvēra Lavrovs.
Runājot par drošības situāciju Baltijas jūras reģionā, Rinkēvičs vērsa uzmanību uz to, ka tā ir pasliktinājusies. «Nav arī saprotams Krievijas militāro aktivitāšu pieaugums, tai skaitā civilo gaisa satiksmi apdraudošie militāro lidmašīnu lidojumi. NATO ir spiesta reaģēt un pastiprināt savu klātbūtni. Nepieciešams atjaunot uzticības gaisotni, esam par dialogu arī šajā jautājumā,» pauda Latvijas ārlietu ministrs.
Latvija savas prezidentūras laikā ES Padomē vēlas Krievijas un ES attiecību normalizāciju, uzsver Ārlietu ministrija (ĀM). Vienlaikus tas nevar notikt un nebūs, neievērojot vai aizmirstot par vispārdemokrātiskajiem principiem vai starptautiskajām normām. «ES pozīcija ir vienota un stingra, arī Krimas aneksija netiks atzīta. Demokrātiskajai pasaulei ir jau pieredze ar neatzīšanas politiku. Tā veicināja brīvības garu Austrumeiropā,» pauž ministrija.
Krievijas Ārlietu ministrija pēc ministru tikšanās izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka «Latvijas puses uzmanība tika vērsta uz faktoriem, kas sarežģī divpusējo dialogu - oficiālās Rīgas nedraudzīgo rīcību attiecībā uz Krievijas kultūras darbiniekiem un politologiem, nelabvēlīgo situāciju saistībā ar mūsu tautiešu tiesībām, masveida bezpilsonības problēmai, bijušo «Waffen-SS» leģionāru heroizācijai».
Aģentūra BNS ziņoja, ka Rinkēvičs pirmdien uzturas Maskavā, lai tiktos ar Krievijas ārlietu ministru Lavrovu. Latvijas ārlietu ministrs tikās arī ar Krievijas transporta ministru, Latvijas - Krievijas Starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāju Maksimu Sokolovu (Maksim Sokolov) un Eiropas Savienības (ES) delegācijas vadītāju Vīgaudu Ušacki (Vygaudas Ušackas).
Ministrs Maskavā informēja arī par plānoto Austrumu partnerības samitu Rīgā, uzsverot tā nozīmi arī praktisku jautājumu risināšanā, lai reģionā veicinātu stabilitāti un labklājību. Austrumu partnerība nav vērsta ne pret vienu, bet ir iekļaujoša politika atbilstoši katras valsts vēlmēm un iespējām, norāda ĀM.